Gada sākumā biju uztaisījis pirmo versiju, tagad laiks upgreidam. Ienācās DHT22 sensori un atlika tikai to saķīmiķot kopā.

Ar lodēšanas prasmēm nelepojos, bet kopā turās:)

Siltummaini var redzēt šajā rakstā kad tas tika tīrīts.

 

Mērījumus plānots ņemt no visām 4 rekuperatora silummaiņa pusēm.

Rezultāti šādi, no āras ienāk rekuperatorā +11.8C, no iekšas ienāk rekuperatorā +25.3C, samaisās kopā un kaut kas jau tur sanāk..

Formulā man tad nebija pareizi salikti mainīgie, jo pārreiķinot online rīkā rezultāts sanāk savādāks (45% efektifitāte), būs jālabo.

https://www.engineeringtoolbox.com/heat-recovery-efficiency-d_201.html

Bet stāsts ir par kaut ko citu, tiklīdz ienākošais gaiss ir zemāks par 5C un pēc siltummaiņa uz istabām nāk < +15C ieslēdzas piesildītājs. Te man izdevās noķert reizi kad notika kaut kas abnormāls, +90C. Pašam rekuperatoram ir kaut kāds cikls, kad viņš silda un nepūš, tad ieslēdzas pūtējs. Karoče pārliecinājos, ka tā spirāle kurina. Rekuperatora termosensoru no “FRESH AIR” pārcēlu uz “USED AIR” un  tagad vairs neslēgs iekšā piesildīšanu. Reāli sanāca aptuveni 25-30% eletkroenerģijas ietaupījums mēnesī. Redzēs kas notiks pielielākiem mīnusiem. Interesanti pavērot:) Atcerēsimies ka rekuperators slēdzas iekšā un arā tikai tad kad tas ir nepieciešams vadoties pēc CO2 līmeņa turot iekštelpās svaigu gaisu.

Te var redzēt piesildīšanu normālā režīmā.