Uznāca iedvesma pieslēgt iestrādātos sensorus pie Arduino un paskatīties kādas ir temperatūras pīrāgā. Viens sensors iestrādāts 40cm zem estrich pie paša pamata no iekšas.
Temperatūra +9C kamēr ārā -3
Un 4tri sensori ir lielajā istabā attiecīgi pa slāņiem
Interesants bija setups, ka pa vienu datu pinu varēja lasīt visus 4 sensorus pēc adresēm
Nu ko, patiesība ir šāda
Grafiski tas izskatš šādi
Ja pieņem ka delta starp min un max ir 1oo% tad vislielāko pienesumu sargājot siltumu (55% “darba”) sniedz pirmie 10 cm, attiecīgi 32% nosargā nākošie 10 cm, bet pēdējie 12cm tikai 13%. Nez kāds būtu sadalījums 20cm vai 10 cm pīrāgā.
Tādi nu dati sanākuši. Interesanti kādi rezultāti būs vasarā. Plānoju “iekasēt” datus ik 30min un sūtīt kaut kur pieglabāt, lai var grafikus veidot un apmierināt ziņkāri.
Pēc pieprasījuma updeitoju arī “vasaras” datus (24.08.2017).
Papildinu ar 2018 ziemas datiem kad nedēļu un varb;ut vairāk ir bijis -20..-10 grādi.
Ķiršuparks 
Forši un pašam interesanti.
LikeLike
Kaut kad iemetīsi kopējo tāmi? Lai var sarēķināt m2 izmaksas intereses pēc. Man sanāca totāli pabeigta māja un teritorija 1200 eiro m2
LikeLike
par kādu apjomu un galvenām pozīcijām?
LikeLike
Tev nav viens kopējs excels vai kaut kad tāds? Vienkāršāk jau pat ir pašam sadalīt uz m2. Bus neprecīzi, jo būs piebraucamais ceļš utt, bet bez tā nevienam neiztikt. Visi jau grib rēķināt tikai pliku māju, nesaprotot, ka ar to viss nebeidzas.
LikeLike
Cipars liels, tapec ari interesanti vai taja ietilpst ari mēbeles un zeme vai tomer nav.
LikeLike
Diezgan bezjēdzīgi jo mums visiem ir atšķirīgas prasības un pieejas. Tur par nebūs ko salīdzināt:) kāds ceļ pa 300kvadrata, kāds pa 2k – abi vienlīdz laimīgi:)
LikeLike
Paldies! interesanti…. Rezumējot, tāds pragmatisks piegājiens būtu likt 15-20 cm siltinājuma. 10cm tā kā par maz, 30cm – no pēdējiem 10cm maz jēgas?
Vai pareizi interpretēju domu?
LikeLike
Es domāju ka pirmais slānis tik un tā uzņemtu vairāk siltuma nekā pārējie un % sadalījums līdzīgs. Es teiktu ka kādam kuram ir 20cm būtu jāurpbjas iekšā un jāekspermente:)
LikeLike
Interesanti kā izskatītos rādītāji ja arī pirmais slānis būtu eps nevis xps ..
LikeLike
Nekas dižs tur nebūtu. EPS 0.039 vs XPS 0.034 W/mK
LikeLike
Gadijumā nesanāk ka no trešā slāņa ir vislielākā jēga, jo tas nevada siltumu zemē?
Jo šeit mēs jau sargājām nevis lai aukstums nenāk iekšā, bet apkure nesilda zemi…
LikeLiked by 1 person
Vispar jau siltums celas uz augšu, tāpēc arī normālos gadījumos neliek milzīgus pīrāgus grīdai.
LikeLike
Lai arī kāds koeficents ir putuplastam, tomēr viņš ir un paliek siltuma vadītājs.
Tomēr ir atškirība sildīt zemi ar 21 vai 13 grādiem 🙂
LikeLike
Viens arhitektu biroja būvspeciālists man teica līdzīgi, ārsienas mūri bēniņos nevajag siltināt, jo siltums ceļas uz augšu, tātad mūris nevarēs būt auksts 😀
LikeLike
Ja ir siltās grīdas, tad ar 10 cm putiku pietiek. Ja, nav -tad gan par maz, jāliek 20 cm.
LikeLike
Būvnormatīva rakstītais man ir minimums no sērijas, džeki dariet ko gribiet bet zem 10cm toč mazāk nelieciet:)
LikeLike
Nonsens!
LikeLiked by 1 person
320mm pīrags U=0,117 220mm pīrāgs U=0,165
Pie grīdas apkures +28 un zemes siltuma +9 sanāk ka 1stundā šo pīrāgu siltuma zudumu starpība ir 1W/m2 – gadā 4,6kWh siltuma uz m2 lieku zudumu. Tātad ap 20 centi/m2 sezonā. Tālāk var parēķināt sezonas. 🙂
P.S. 100mm pīrāgs U=0,33, tātad 1stundā zudumi salīdzinot ar 220mm pīrāgu ir par 3,3W lielāki – gadā 16kWh uz m2 papildus zudumi, kas jau ir ap 63centi/m2 – 100mm putuplasta = 6eur, tātad 6/0,63=10 apkures sezonas un 220mm pīrāgs ir atmaksājies salīdzinot ar 100mm pīrāgu.
LikeLiked by 2 people
Paldies Ernest, par kārtējo noderīgo skaitļu salikšanu pa vietām 🙂
LikeLike
Rādījumi parāda, ka siltums tiek izstarots uz leju, vai šajā gadījumā nav lietderīgi veidot atstarojošo slāni, teiksim no follijas, kas varētu aizstāt 100 vai vairāk mm putuplasta.
LikeLike
Follijs noslēgtā telpā nestrādā kā atstarotājs
LikeLike
1200 ietilpst viss. Mauriņš, bruģis, mēbeles, tehnika, mājas būvniecība, apstādījumi. Respektīvi pilns komplekts.
LikeLike
Man grīdā ir 20 cm pur plāksnes, kur siltumvaditspejas koeficients ir 0,026, EPS ir 0,036. Man 20cm bieza kārtā izmaksāja 3,75 eiro/m2. Varbūt ielikšu arī sev kāda vietā sensorus.
LikeLiked by 1 person
kur var iegadaties PUR 200mm kaut 100, kaut 50 vai 20mm par 3.75 e/m2? nopietni?
LikeLike
Visticamāk ja pats to tirgo:D
LikeLike
par tadu $ uzliktu 1m slani 😉
LikeLike
Man lūdzu parasto putuplastu par šādu cenu! 🙂
LikeLike
Dobelē, Tenax tirgoja nekondīcijas pur/pir loksnes no paneļiem 15eiro kubā+pvn. Viņiem bija daudz tādu paneļu, jo pagāja laiks kamēr korejieši noregulēja jauno paneļu līniju. Tā kā es biju pirmais, kas pirka šādus paneļus, izvēlējos labākos, varbūt dažiem virsmas nebija gludākās, bet grīdai vienalga. Bija izvēlē, 25, 50, 75, 100, 200 mm paneļi.
SS reizēm parādās, ka atkal tirgo.
LikeLiked by 1 person
Interesanti būtu zināt, tie +9 grādi ir no silto grīdu radītā siltuma vai no zemes slāņa?
, jo pie -70 cm pieņemts, ka zemē nekas nekad nesasalst.
Gaidām vasaru.
ja vasarā +9 ir nemainīgi, tad zemes slāņa “vēsums” pateicoties 350 mm putuplasta slānim nenonāks istabā.
LikeLike
Pats tiko Dobelē iepirku pur plāksnes 120mm biezumā. Tagad gan cenu nomainija uz 30 eur kubā +pvn, bija 15.
Viņiem ir arī vate 14 eur/ kubā, strēmelēs, aptuveni no 5 līdz 20 cm platas, 2,4 metri garas. Cietā., ja kādam interesē varu iedot kontaktus
LikeLiked by 1 person
Interesē kontakti.
LikeLike
Kas šobrīd darās pīrāgā?
LikeLike
Papildināju rakstu.
LikeLike