Ir pienācis brīdis kad strādnieki saka, ka vairs labāk nevar neko izdarīt un es varu veikt defekātcijas pārbaudi. Cilvēkiem bija izbrīns ka defektāciju veikšu vismaz nēedļu. Nezinu kāda ir citiem pieredze, bet piemēram programmēšanā esmu saskāries ar pieņēmumu ka uz 1 testētāju ir 3 programmētāji, analoģija būtu uz 3 māleriem ir viens tāds kā es kurš čeko kvalitāti. Nepieļaujami uzskatu formālu objekta pieņemšanu, jo man pēc tam būs jādzīvo un jāskatās uz katru sienas/griestu kvadrātmetru.
Bez šī visa ir vēl daudz kas noticis, esmu noslinkojis un neiepostējis. Lai sagatavotu dažu labu lasitāju šokam, neliels ieskats saimniecības ēkā ar 1000+300 Nibe akumulacijas tvertni.
Ķiršuparks 
Es līdz šim nekādi nevaru saprast kur ir “fiška” ka sienu nekrāso/tapetes nelīmē līdz griestiem. Skatos, ka Tev bildēs arī ir tā baltā josla zem griestiem.
Es saprotu, ka padomju laikos griesti nebija taisni, un tā varēja kaut ko noslēpt, bet kāds iemesls tam ir mūsdienās?
LikeLike
Vizuāls apmāns – rada plašuma sajūtu. Ņemot vērā ka griesti ir ap 2,80m tad tie 5cm dod iespēju pastiept telpu par 10cm garāku un platāku.
Nu un otrs iemesls (visdrīzāk arī galvenais) – celtniekam vieglāk uzlīmēt gar griestiem krāsošanas līmlentu un nokrāsot , nekā mēģināt priedzīt krāsu līdz pašam stūrītim. A tas ka līmlenta nostaigā robežās 4,8-5,3mm vizuāli tāpat nav redzams.
LikeLiked by 1 person
Vietām arī man nav taisni griesti palikuši no līkročiem, tā arī bija motivācija visur tad arī vienu stilu ieturēt. Man no tās līnijas ne silts ne auksts.
LikeLike
dizaina/gaumes jautājums
LikeLike
Kāds bija strādnieku darbu kopums un kādi parametri tiks pārbaudīti? Interesē tieši kā saprast kad ir “brāķis” un kad ir “tehnoloģiski pieļaujamas novirzes”.
Par šo nereti aizdomājos apmeklējot kādu svaigi celtu ofisa vai sabiedrisku ēku, kur visādi dīvaini “kasjaki” lien ik uz stūra, lai gan kopumā viss it kā ir dārgs un pa glauno.
LikeLike
“man pēc tam būs jādzīvo un jāskatās uz katru sienas/griestu kvadrātmetru” Ar shito ir interesanti. Ir lietas, kas saakumaa shkjiet baigais braakjis un raudaat gribas, bet tad veelaak kad iedziivojas sanaak, ka tas ir iisteniibaa fifiigs efekts, un cieminji naak un saka – o ku feini… (un ne aiz pieklaajiibas). Un ir otraadi… kaut kas peec “pienjemshanas” shkjita labs, bet tagad skatos… un domaaju, buutu bijis gudraak, prasiitu savaadaaku risinaajumu… Pietam pasham uzskati mainiisies… kaa arii vienu un to pashu sienas vai stuura elementu var par labu vai sliktu izmainiit kaada meebele vai cits “fishka”.
Man piemeers… kad beernu istabas bij izkraasotas, sieva seedeeja zemee un raudaaja, jo domaaja ka paaraak koshas kraasas un paaraak griezhas aciis… A kad apmeebeleeja un visu pabeidza, tad tieshi baigi siltaa un jaukaas istabinjas sanaaca un taa kaa tika kraasotas 3 sienas koshas un viena “citaadaaka” tad efektiivi taa citaadaakaa deva istabaam dazhaadas nokraasas un izbalanseeja koshumu… Apgaismojums arii visu nosaka – ja saule spiid, bilde viena, ja vakaraa deg lampinja – pavisam cita bilde.
LikeLike
Piekrītu visam ko saki! Runa iet par tehniskiem brāķiem – zebru uz sienām dēļ nepareizas krāsošanas vai sienu nobeigumiem jo nebūs grīdlīstes. Ar krāsām man ir savādāk – viena krāsa visam, akcenti dekoratīvos elementos.
LikeLike
Ja jau strādnieki saka, ka labāk neko nevar izdarīt, tad kāda jēga kautkādam aktam?
Vai arī Tev, Kaspar ir kautkāds līgums speciāls, kur ir atrunāts kā tieši vajag visam būt, un izpildītājs taisa/pārtaisa tik tālu, kamēr sanāk..par saviem līdzekļiem..
LikeLike
Man bija cita veida garantija darbiem – cilvēks kurš bez kompromisiem grib izdarīt atbilstoši prasībām pat nomainot brigādes. Edžus (Edgars – apdares vadītājs) nezaudēja seju un piegādāja.
LikeLike
Kāds tad nu ir resume par defektāciju?
LikeLike
Izlabots. Visvairāk vajadzēja ailes un griestu līniju pārtaisīt, kopā 140 lapiņas salīmēju pie sienām.
LikeLike