Zemējums

Tā kā mājā ienāk 4 vadi – nulle & 3 fāzes, tad nepieciešams zemējums, bet kam tad viņs pie standarta dzīvošanas vajadzīgs? Te neiet runa par zibens aizsardzību.

Nāk prātā 2 pielietojumi kas jau tagad ir kā norma:

  1. Noplūdes automātu izmantošanai kopējā sistēmā (piebāzīsi pirkstus netur kur vajag – nenositīs)
  2. Elektro iekārtu drošības sistēmu atbalstam (visi ir redzējuši tos papildus metāla savienojumus rozetēs un uz dakšām). Tikai nav pārliecības vai un kā tas strādā:) No sērijas – labi ka bija zemējums marinatoram, nenosita!
  3. Kāds vēl zin kas šeit būtu jāraksta..?

Redzu 3 variantus kā to visu risināt, bet pie izvēles neesmu nonācis.

  1. Iebraukt Depo, nopirkt 3 gab zemējuma stieņus, iedzīt zemē, sasiet savā starpā (ar orģinālajiem savienojumiem) un ievilkt mājā no tās padarīšanas vienu vadu (vara). Basta.
  2. Palūgt ap māju izrakt 1m attālumā no pamatiem 70cm tranšeju un iegultīt zemējuma lentu un ievilkt mājā no tās padarīšanas vienu vadu (vara). Basta.
  3. Pievienoties pie dziļurbuma metāla trubas un ievilkt mājā no tās padarīšanas vienu vadu (vara). Basta.

Cik tālu esmu ticis? Gribu pārbaudīt variantu Nr.3 kāda ir pretestība metāla dziļurbuma trubai, vai tā iekļaujas kaut kādās normās (kādās?) Un vai vispār izskatāms kā variants?

Googlējot uzgāju vienu itkā pārliecinošu piedāvājumu http://www.ue.lv/elektriskie-merijumi.html Realitātē jau no 25 Septembra džeki nejēdz atbraukt un nomērīt, piedāvāt kādu risinājumu kurš ir Labs un dārgs un/vai Lēts un vienkāršs. Nu vismaz kaut ko, lai es kustētos savā lēmumā uz priekšu.

Tad nu lūgums jums palīdzēt, iespējams kāds var pats pieteikties ciemos un nomērīt?

62 thoughts on “Zemējums

  1. Visi varianti nepareizi – sadalas t;ikla nulli (zemi) nevajag mēģināt savienot ar saviem stieņiem vai nedod dievs dziļurbumu. To var pievienot rozetēm trešajam vadam. Ja grib savu zemējumu jātaisa ir 5 vadu sistēma. Pameklē internetā.

    Like

  2. Noplūdes automātu izmantošana tieši ļauj izdzīvot bez zemējuma – automāts pats “skatās”, ka kautkur ir noplūde un atslēdzas Zemējuma jēga ir šo noplūdi pēc iespējas palaist uz zemi, nevis lietotāju.

    1. vai 2. varianta izvēle manuprāt atkarīga no grunts – slapjākā gruntī pretestība mazāka. Es taisīju pēc 1. 3. manuprāt būtu viskrutāk no pretestības viedokļa, ja urbums dziļš, bet jāuztaisa nekorodējošs pieslēgums un jānoskaidro, vai tur kautkāds memory water nesanāk.

    Liked by 1 person

      1. Jā, tipa metināts – galvenā ideja panākt to, lai savienojumā nav virsmu, kas korodējot palielinās pretestību. Jebkurā gadījumā – es ieteiktu par šo vēl pakonsultēties ar kantoriem, kas nodarbojas ar zemējumiem – varbūt ir kautkāds iemesls kapēc to tomēr nav ieteicams darīt – nu tur sūknim slikti vai vēl kautkas. Īsti neticās, ka pa tagadējiem ne-metāla ūdensvadiem tīri pa ūdeni var baigi norauties pa nagiem, bet ej nu sazini.

        Cik zinu, pēc noteikumiem pareizi ir savā sadalē nulli sazemēt, ja ir savs zemējums un pienāk 4 vadi – tāpat kā nulle ir sazemēta uzskaitē un apakšstacijā. Bet nu tur ir dažādas teorijas no kā vairāk baidīties – 0 pazušanas ievadā, savā mājā, zemējuma pazušanas, utt. Ja pienāk 4 vadi, tad savs zemējums jātaisa obligāti. Ja pienāk 5 vadi, tad zemējuma vads ir pievienots uzskaites zemējumam un vismaz kautkāds zemējums ir, cits jautājums par pretestību.

        Liked by 1 person

  3. Ar interesi sekoju Tavam blogam. Beidzot varu izteikties par sevu tuvu tēmu 🙂
    Arī metināts savienojums korodē. Praksē izmanto iespējas pieslēgties pie ūdensvadiem, bet tas nav labi, jo ūdens tomēr ir vadītājs. Koments par Memory water būs vietā, ka tik klejojošās strāvas nesāk mainīt ūden struktūru 🙂
    Sadalņu zemējuma normatīvā pretestība ir 4 Omi. Izmantojamie zemētāja šķērsgriezumi stap sadalni un kontūru ir lasāmi šeit -> http://likumi.lv/ta/id/274674-noteikumi-par-latvijas-buvnormativu-lbn-261-15-eku-iekseja-elektroinstalacija- 4.pielikuma, 3.tabula.
    Mans ieteikums zemēšanai: izbūvēt neatkarīgu zemētāju ar vairākiem vertikāliem zemējuma elektrodiem (3×1,5m d-16mm vienā punktā) un savstarpēju horizontālu saiti (cinkots plakandzelzs 30x3mm vai cinkots apaļdzelzs d-10mm). Protams pie izbūves mērīt, varbūt nemaz tik daudz nav nepieciešams.
    Pati zemējuma mērīšana nav nekāda raķešzinātne, ja vien ir pieejams pretestības mērītājs.

    Liked by 2 people

    1. Papildinājums, attālumam starp vertikāliem elektrodiem ir jābūt divu elektrodu garumā. Ja poemēram iedzen 4,5m elektrodu, nākošo dzen pēc 9m.

      Like

      1. Guncha, tev gadījumā adapters vai pretestības mērītājs nav pieejams? Varētu eksperimenta kārta dzīt ieksha un mērīt pēc cik stieņiem ir kautkas tuvu 4om . Domāju pie kādiem 5m no kuriem 3 būs gruntsudeni vajadzētu pietikt ar vienu stieni

        Like

      2. Diemžēl pats savulaik aizņēmos no iepriekšējās darba vietas. Tagad manu instrumentu arsenālā nav ne mērītājs, ne adapteris.

        Like

  4. Vēl ir 1B variants – dabūt SDSMAX urbja adapteri zemējuma stieņu dzīšanai (maksā ~40eur), paņemt noma SDSMAX perfi un iedzīt tos stieņus viena gara vertikala serdenī. Tā kā stieņu savstarpēji savienojas, tad šādi iedzenot kautkur 5-6stieņu garu mietu būs panākts tas pats efekts kas taisot trīsstūri.

    P.S. Ja kas es piedalos adaptera kopiegādē 😀

    Like

    1. O .. nepiefiksēju, ka autors domā stieņus blakus likt, man arī labāk doma patīk vienu garu stieni iedzīt nekā trīs īsus + ekonomija uz stiprinājumu skaitu 😉

      Par kopiegādi laba doma .. savādāk tas štrunts nepamatoti dārgs 😮

      Like

  5. Man arī dolomīts, >20 metru dziļumā, Varūt Sahārā būtu vajadzība tik dziļi dzīt stieni, lai sasniegtu vajadzīgo pretestību 😀

    Like

  6. Papildinot iepriekš rakstīto – mana izpratne par zemējuma izveidi ir šāda: https://youtu.be/4kCkuagL9Bs
    Man arī liekas, ka varētu dzīt vienu stieni, ja pretestību var dabūt vajadzīgo.
    Jautājums – kāpēc tā nedara un čakarējas ar kontūra izveidi? Risks, ka pārāk gari stieņi atdursies pret cietajiem iežiem?

    Liked by 1 person

    1. Risks, ka ar vienu elektrodu panākt nepieciešamo pretestību praktiski ir neiespējami. Kā arī tas, ka dzenot lielākā dziļumā elektroda izplūdes pretestība mazinās ar pārāk mazu soli, piemēram, ja pie 9m prerestība būs 6 Omi, tad pie 15m, tā būs samazinājusies līdz 5,1 Oms.
      Tādēļ racionālāk ir iedzīt vairākus īsākus elektrodus un tos savā starpā apsaistot.

      Liked by 1 person

      1. Ok, skaidrs.
        Cik pratīga doma ir likt elektrodu kontūru zem mājas grīdas, lai nav jāčakarējas ar vada izvilkšanu līdz no pamatiem līdz kastei?
        Telpā, kur būs elektro sadale, jālej jauna betona grīda, tāpēc tāda ideja radās.

        Like

      2. Visa Vecrīga ir tā sazemēta, dēļ ierobežotiem zemesgabalu apstākļiem.
        Izmantot dabīgos zemētājus pat normatīvs iesaka un rekomendē. Dabīgie zemētāji – ēkas strāvu vadošās konstrukcijas pie noteiktiem biezumiem, kurām jānodrošina pietiekama pārejas pretestība savienojumu vietās.

        Like

  7. Man ar kāreiz vēl ir plāns šogad izbūvēt zemējuma kontūru, atbalstu ideju par vairākiem savstarpēji sasietiem stieņiem (domāju metināt). Neesmu eksperts šajās lietās, vēl būs jākonsultējas, bet cik noprotu pie šīs spailes mājas sadalnē papildus tiek pieslēgti arī visas antenas, metāla trubas utt potenciālu izlīdzināšanai. Nu un protams atkārtots zemējums, jo kaut kā neticās ST zemējumam pie skapja (pirms ~ 3 gadiem uzstādīja blakus uzskaites skapi, nu neredzēju, ka kāds veidotu kārtīgu zemējumu).

    Iespējams arī zibensnovedēju var pieslēgt, bet tad gan jānodrošinās pret pārspriegumiem tīklā. Ceru, ka šī tēma izvērsīsies plašumā.

    Like

    1. Par šo tēmu var rakstīt un rakstīt. Ja plāno slēgt arī visas vāstrāvu lietas klāt zemējumam, tad ar 4 Omiem būs par daudz. Šādā gadījumā, ja pareizi atceros, zemējuma izplūdes pretestībai ir jābūt zem 2 (?) Omi. Kas nozīmē, ka kontūrs būs jātaisa diezgan plašs.

      ST savas sadalnes zemē, bet viņiem pie sadalnēm ir zem 30 Omiem jābūt.

      Ja izbūvē zibensaizsardzību, tad pārsprieguma izlādnim sadalnē ir “must have”. Vai arī zemējums zibenim ir jātaisa atsevišķs. Praksē tomēr lieto iespēju apvienot zibens zemējumu ar sadalnes zemējumu un zemējuma pretestību taisa zem 4 Omiem.

      Liked by 1 person

  8. “3. Kāds vēl zin kas šeit būtu jāraksta..?” –
    pirmais un galvenais- aizsardzība pret draudiem cilvēka veselībai un dzīvībai no elektrotrieciena! Zemējums novērš iespējamo potenciālu starpību starp elektroierīces strāvu vadoša materiāla korpusu un zemi/sienu/citu vietu, kam cilvēks varētu būt pieskāries. Viss pārējais ir sekundāri.
    Kā atceramies (no PSRS laikiem), ļoti labi var dzīvot arī bez jebkāda zemējuma- nevienai sadzīves elektroierīces zemējuma neesamība netraucē pilnvērtīgi darboties. Tas, ka šī brīža apstākļos tas nav pareizi- cits stāsts. Ir jābūt ļoti pārliecinātam par savu ierīču uzbūvi un kvalitāti, lai nenodrošinātos pret iespējamo elektrotriecienu. Un, ja zemējuma nav- tad rozetēs zemējuma kontaktu slēgt klāt nedrīkst.
    Par izpildījumu- praktiski savu funkciju pildīs pat 1 jebkāds stienis zemē pāris metru dziļumā (atkarībā no grunts). Tāpat var izmantot ar zemi kontaktā esošas mājas metāla konstrukcijas uz ūdensvadus. Arī zemējuma iegūšana no nulles vada ir ok, ja ir pārliecība par nulles “ceļu” līdz mājai- jebkurā gadījumā, darba nulle un zemējums izaug no vienas un tās pašas vietas- zemes, un viņu dalīšana pa dažādām dzīslām ir nodeva drošībai pret neperfekto pārvades līniju un savienojumiem tajā.
    Papildjautājums- vai tad jaunajai mājai zibensnovadīšana nebūs?

    Like

      1. Varbūtība ir precīzi 50%- vai nu iespers, vai arī neiespers 🙂
        Vienkārši, ja zibeņaizsardzība ir plānos, tad tai pašā piegājienā tiksi galā arī ar elektroaizsardzības zemējumu.
        Par zibensaizsardzības noderīgumu- es vairāk prātoju nevis par fatāliem gadījumiem ar ēkas aizdegšanos (kas gan arī nenotiek nemaz tik reti), bet gan elektronisko ierīču aizsardzību.

        Like

      2. Viens no pret-zibensaizsardzības apsvērumiem ir teorija, ka ja ir ierīkota zibensaizsardzība, tad iespēja, ka tajā iespers zibens ir augstāka (tipa minimālās pretestības ceļš izlādei), nekā ka iespers tajā pašā ēkā bez aizsardzības. Un personīgi es īpaši negribētu praksē pārbaudīt vai zibensaizsardzība darbojās (īpaši pēc n-tajiem gadiem) un kas var aizdegties, kad lādiņš iet pa vadītāja virsmu. Es gan sevi mierinu ar domu, ka pie mājas ir lieli koki, kuri, cerams, uzņems hipotētisko bāzienu.

        Liked by 1 person

  9. Paldies par info! Tikšu līdz stieņu dzīšanai, tad arī redzēs kā ies zemē, pēc idejas dolomīts sākas pie ~5m. Ja vēl varētu uztrāpīt uz kādas ūdens āderes, tad domājams varētu sasniegt labus rezultātus mērījumos, bet tos laikam labāk veikt sausajā periodā -vasarā.

    Vēl varētu padalīties ar info par zemējuma stieņiem – bija doma par M14/ M16 vītņstieņiem, kurus savā starpā savienot ar garajiem uzgriežņiem (dzīt ar perfi kā te iepriekš jau rakstīja). Oriģinālie bieži vien tiek izmantoti no kaut kāda krāsainā metāla, vai tas kaut kā īpaši apstrādāts/nekorodē?

    Like

    1. Ņemot vērā ‘price/performance’ viedokli, tad ekonomiski pamatotāk ir izvēlēties cinkotus tērauda stieņus. Var jau protams izvirst arī ar vara stieņiem.
      Normatīvie zemējuma stieņa diametri ir no 16mm. Bet kā jau augstāk komentāros tika teikts, pietiek ar jebkāda izmēra stieni, kaut vai vienu, lai panāktu kaut kādu efektu, t.i. lai novadītu zemē lieko potenciālu. Jautajums tikai ir, cik tas ir efektīvi?

      Like

  10. Man atkal paveicās. Zem mājas ir smilts ar dzelzs rūdu padaudz. Tā ka bija grūti rakt, jo visu laiku dzelzs rudā bija. Velkot mājai elektrību, elektriķiem palūdzu iedzīt man zemējumu. Pietika ar vienu stieni. Pretestība bija 3,8 omi.

    Like

    1. Tas kas uz jumta – Tev reāli paveicies ar grunts sastāvu šajā novirzienā. Man savulaik mālsmilti/smilšmālā trīs vietās iedzenot kopā 10 elektrodus un savā starpā apsaistot, knapi izvilku uz 4 Omiem.

      Like

  11. Vakar runāju ar kaimiņa paziņu, kas tam sadalni skrūvēja – tas esot nesen vienam sitis zemē zemējuma stieni – iedzinuši 9 metrus pie vis tā ka gruntsūdens sākas ~1m no virzemes un esot knapi zem 10 omiem paliduši.
    Viņa komentārs bija – ja netaisa trīsstūri tad dzīt vienā vietā 5-6metrus neesot jēgas.

    Like

  12. TO: Gunča, Ernests, MrKAA un citiem interesentiem
    Lai iegūtu “drošu” zemējumu pievelciet savam īpašumam gāzes vadu. Tos toč sazemē, jā un vēlams savienot kopā ar zibens stieni uz mājas jumta 🙂 🙂 🙂

    Kas tad īsti ir Zemējums un kam tas ir nepieciešam:
    … lietojot elektroiekārtu, fāzes vada izolācijas bojājuma dēļ fāze nokļūst uz iekārtas metāla korpusa….
    Tagad apstaigājiet savu privātmāju un atrādiet man iekārtas kurām ir metāla korpusi !!!
    Omes dāvanas no PSRS laikiem – neskaitās:
    Veļas mašīna Rīga 17, sulas spiede, atceros Omei laukos bija iekārta, kas krējumu atdalīja – arī metāla korpusā

    Tātad kungi, kādam gadījumam, jums māja ir nepieciešams Zemējums, ja visām iekārtām, ko spraužat iekšā rozetē ar zemējuma spaili nav trešā vada pieslēguma? http://liveshop.lv/userfiles/Image/db_katalogs/c1074/vxe_506416_1.jpg
    Gan jau kāds acīgs IT speciālists teiks, ka pat monitoram ir kontaktdakša ar zemējuma spaili. Vai esat redzējuši monitoru metāla korpusā?

    P.S. Ja mans iphone ir metāla korpusā, vai manai privātmājai ir vajadzīgs izveidot neatkarīgu zemējuma kontūru un drošu zibens aizsardzību ?
    …nu metāla korpus tomēr…

    Liked by 1 person

    1. Ar jaunajiem gāzes vadiem tas neiet cauri jo tie ir no polipropilēna un tikai pēdējie 2 metri ir metāls kam apkārt izkausēta termozeke.

      P.s. lielais vairums stollas tehnikas ir ar inox apvalku, ledusskapis, cepeškrāsns. Tiesa visiem virsu simbols par dubulto izolāciju

      Liked by 1 person

    2. Datoram (un arī citām ierīcēm – faktiski tām, kam kontaktdakša ar zemējumu) zemējums ir vajadzīgs ne tikai lai korpusu sazemētu, bet arī lai baroklis tīklā traucējumus neraidītu.

      Like

  13. Vai sāvā īpašumā ierīkotajam zemējumam spēsiet nodrošināt pretestības mērījumus:
    – pirmajos trīs gados katru mēnesi
    Kad ir noskaidrots mēnesis ar viss zemāko pretestību
    – tad pietiek reizi gadā
    Jā vēl nianse par zibensaizsardzību.
    Pretestības mērījumu veic vietā, kur zibens kontūra vads ir viss ērtāk pieejams, tātad tieši pie ieejas zemē (tas nav mans izdomājums, tā dara, jo to nosaka normatīvi) A ja teiksim piecstāvenei šis kontūrs ir nopuvis un izolātori jau sen saskarās ar mitro apmetumu – tas nevienu neuztrauc. Pat mājas īpašnieku, jo vajadzīgie omi ir sasniegti.

    Liked by 1 person

  14. Tieši tā, atkārtots zemējums ir brīva izvēle. Protams, ka ar laiku pretestība palielinās, bet arī slikts zemējums iespējams kādā brīdī būs labāks nekā nekas’- tik stipri “nekratīs” 🙂

    Like

  15. Kā jau te pirmīt komentēja manuprāt daudziem “speciālistiem” ir nekorekta izpratne par zemētāja nozīmi un nepieciešamību.
    Daudzi nezin kāpēc ir iedomājušies- jo mazāk omu jo labāk.

    Ja jūs uztrauc fakts, ka varat “norauties” tajās milisekundēs, kamēr aizsardzības automāts atslēdz īsslēgumu uz korpusu, tad šādā gadījumā Jūs glābs nevis maza zemējuma pretestība, bet gan izolācija un saprātīga potenciāla izlīdzināšana. Galvenais lai grīdai, uz kuras stāvat, būtu vai nu liela pretestība lai strāva neplūstu uz to caur jūsu ķermeni, vai arī potenciāls vienāds ar ierīces korpusu.
    Ja grīda vada strāvu, tad vajag to pēc iespējas īsāka ceļā savienot ar iekārtu.

    Zemai pretestībai būs nozīme tikai tādā gadījumā, ja pārtrūkst pienākošā tīkla nulles vads un vajag saglabāt maksimāli mazu 0 potenciālu, lai pie nesimetriskas noslodzes atšķirības starp spriegumiem fāzēs būtu minimāla.
    Ja tev līdz mājai pienāk zemsprieguma līnija kabeļos vai ar piekarkabeli, tad es iespēju, ka pārtrūks nulle, vērtēju tuvu nullei.

    Arī iesperot zibenim ir svarīgi lai viss potenciāls būtu maksimāli vienāds un ir vienalga, kāds tas ir attiecība pret zemi. Te gan ir nianses attiecībā uz ienākošajām komunikācijām. Pasakiet putniem uz elektrolīnijas vada, ka viņi tūlīt ies bojā, jo vada, uz kura viņi sēž, spriegums pret zemi ir nāvējošs.

    Reāli grīdas pretestība būs liela, tādēļ ieteiktu neiespringt ar kaut kāda sevišķa zemējuma izbūvi, bet gan izmantot esošo urbumu.
    Nu ja gribas būt drošam, tad es ietiktu labāk būvēt stiepli/plakandzelzi apkārt ēkai nevis kaut kādu mistisku kontūru vienā vietā.

    Minētie 4 omi piemēram ir nepieciešamā 20/0,4kV transformatora apakšstacijas pretestība (un arī tā ir tika zema tikai dēļ 20kV pieskarsprieguma), un to iegūst ar kontūru kurš atkarībā no grunts sastāva, ir vismaz ar 8-30 elektrodiem.

    Normāli gruntī ir zems skābekļa daudzums, tādēļ ja savienojumiem materiāli ir saderīgi, nav pārāk jāuztraucas par koroziju.

    Protams, jebkuri papildus ieguldījumi par ļaunu nenāks un dos papildus drošību, bet tev pašam ir jāizvērtē cik tas ir adekvāti.

    Like

  16. A kā būtu ja apvienotu vienā karoga mastu, kas cēli slietos virs mājas jumta un pildītu arī zibensnovedēja funkciju, turpat pieķerot klāt a’ri zemējumu. Tā teikt ar vienu šāvienu nu jau 3 zaķi! Es sev plānoju kā reiz kaut ko šādu.

    Like

    1. Parasti korogmastus izgatavo no viegla materiāla – lai apkopes laikā vieglāk nolaistu guļus.
      Iesaku nošaut 4 zaķus – zibens novedējs, sazemējums, karoga masts un gāzes truba, tad zibens laikā pie Tevis brauks Olimpieši – būs ļoti skaista lāpa 🙂
      Es pats baigi sasmējos.

      Liked by 1 person

      1. Nesmejies, man kaimiņam ir 6m cinkota tērauda karoga masts – izskatās par kārtu elegantāk par šobrīd tik populārajiem 6m stiklaškiedras.
        Un viņš šobrīd blakus būvējas un rādīja, ka kautkur noskatījis tādu pašu 6m karoga mastu ar aktīvo zibensnovedēju galā un ieraktu drāti zemē.
        Tiesa šis karogs stāvot metrus 15 no mājas un nav nekādi savienots ar māju 🙂

        Like

      2. Neiesaku pat viss ļaunākajam ienaidniekam jokoties ar zibeni un uzstādīt kat ko, kas var saņemt zibens triecienu:
        Sazemēts metāla jumts,
        Da jebkāds zemē iesprausts metāla, vai metāla parodijas stienis garāks par 2-3m,

        Lai izveidotu zibens novedēju tam droši ir jāiztur viss lielākā iespējamā izlādes strāva, pie kam ar drošiem izolātoriem no pārējām konstrukcijām. Ja zibens atradīs jeb kādu izlādes iespēju, tas centīsies maksimāli to izmantot.(max. A) Lai zibens izlādētos nav jābūt cieši savienotam kontaktam, zibens pārlec 5-100mm, noslēdzot loku caur mitru gaisu.

        Variants ar TV antēnu uz jumta:
        – Sākums 3-4mm metāla stieņi, savienoti ar TV antēnu ceļš uz TV un tālāk sazemējums caur nullvadu.
        – Un teiksim 6mm vara sazemējuma vads, pievienots TV antēnai, kas savienots ar ēkas instalācijas sazemējumu – atkal ceļs uz zemi – loks ir noslēgts, iespējama zibens izlāde.

        P.S. Putni sēž uz vadiem un šiem nekas. Ieteikums: jeb ko metālisku nesazemēt, censties izolēt. Piemēram: metāla jumts uz koka brusām.

        Like

  17. Laba diskusija. Varbūt kāds gudrs cilvēks varētu “uz pirkstiem” izskaidrot: ja es pareizi saprotu, zemējums domāts tam, lai ja fāze nonāk uz iekārtas korpusa, strāva aizietu uz zemi un izsistu automātslēdzi, pareizi? Kas notiek, ja zemējums ir slikts, piemēram, metru garš miets zemē iesprausts – neizsitīs automātu? Un attiecīgi sitīs pa nagiem ierīces aizticējam? Sitīs tikpat stipri, kā ja zemējuma nebūtu vispār?

    Like

    1. … ja fāze nonāk uz iekārtas korpusa, strāva aizietu uz zemi un izsistu automātslēdzi, … – Jā pareizi
      …Kas notiek, ja zemējums ir slikts, piemēram, metru garš miets zemē iesprausts – neizsitīs automātu?,,, Ja elektro pieslēgums ēkai ir organizēts sekojoši: No gar māju ejošas gaisvada līnijas paņemta fāze, savukārt nulvads organizēts iespraužot zemē mietu, tad pirmais, kas “iesitīs” ir meisters no ST 🙂 , bet ja nopietni, tad pie šāda slēguma fāzei nokļūstot uz korpusa izsitīs automātu, ja zemē iespraustais miets būs “švaks” nebūs nulvads, tātad iekārta nedarbosies.

      P.S. Pie uzskaites skaitītāja no “Latvenergo” puses pienāk viens vads – to sauciet kā gribat – nullvads, zemes vads, zemējums utt.
      Uz patērētāja māju aiziet :
      4 vadu sistēmā – 3 fāzes vadi, viens nulvads (parasti zils), pie kura sadalnē paralēli pievieno sazemējuma dzelten zaļu vadu
      5 vadu sistēmā – 3 fāzes vadi, nulvads – zils, zemējuma vads – dzeltenzaļais. Zilo un Dzeltenzaļo vadu uzskaites sadalnē un ja ļoti gribās visās citās iespējamās vietās cieši savieno.

      P.S.S. Lai augstspriegumā pa gaisu nevilktu ceturto vadu (izmaksas), tad izmanto mūsu skaisto zemes lodīti. Zemspriegumā pa gaisu vai moderni kabalī velk ceturto vadu. (dažviet arī piekto)

      Liked by 1 person

      1. P.S.S.S. Augstspriegums – virs 1000V
        Zemspriegums – zem 1000V
        Jā, jā Gan 230V, gan 12V, gan 5V ir zemspriegums

        Like

  18. Tātad noskaidrojām, katram mājās ir vismaz pa vienai iekārtai metāla korpusā. Super!
    Vai līdz šim pirms lietot iekārtu metāla korpusā esat, kaut reizi mērījuši sazemējuma esamību?
    Vai visas problēmas atrisinās jauni izbūvētais sazemējuma kontūrs?
    Vai uzstādot sazemējuma kontūru pārliecināsities par katras rozetes sazemējuma esamību reizi gadā?
    Vai kāds no klātesošajiem pieslēdzot veļas / trauku mašīnu kaut reizi ir mērījis sazemējumu ar sertificētu mēraparātu?
    NĒ, Nu tad priekš kam Jums sazemējuma kontūrs pie mājas?

    P.S. Atmiņā nāk stāsts par perfekta logu mehānisma nepieciešamību, ēkā ar rekuperātoru. (Cik bieži veram vaļā logu)

    Like

    1. 2 Guncha:
      ‘Vai visas problēmas atrisinās jauni izbūvētais sazemējuma kontūrs?
      Vai uzstādot sazemējuma kontūru pārliecināsities par katras rozetes sazemējuma esamību reizi gadā?
      Vai kāds no klātesošajiem pieslēdzot veļas / trauku mašīnu kaut reizi ir mērījis sazemējumu ar sertificētu mēraparātu?’
      Principiālo Zemējuma Noliedzēju sekta detected.
      Vispirms- pārliecība, ka nemēdz būt elektroierīces ar metāla korpusiem, kam būtu nepieciešams zemējums, pēc tam- aicinājums nez kāpēc regulāri mērīt tā pretestību ar ‘sertificētiem mēraparātiem’ (un, ja nevari- viss pagalam), nobeigumā kaut kāds sakults sviests, kur kopā zibens pārlekšana 5-100mm mitrā gaisā, putni un nullvadi… Ko tu troļļo? Tevi kaut kas dzīvē nav paveicies ar šo lietu? Izgāzi naudu par zemējuma ierīkošanu un nejūti no viņa ‘atdevi’? Kuras ‘visas problēmas’ tu sagaidi, lai atrisinātu elementārs elektrodrošības elements?
      P.S. ja kas- elektropārvades līnijās augstspriegums ir nevis ‘virs 1000V’ bet virs 110kV AC

      Like

      1. Es neaicinu nevienu neizmantot zemējumu, gribat spraužat zemē mietus savienojat un noteikti būs labāk kā nezemēts.
        Es vienkārši uz lietām skatos ar 10, 20, 30 gadu kalpošanas laiku. Ja cilvēks rūpīgi kop savu izveidoto saimniecību, cītīgi nākamos ēkas saimniekus apmāca visu uzpasēt, tad viss ir kārtībā. Diemžēl arī zemējumam ir savs kalpošanas laiks. Un kā to var uzzināt? Vai arī Tu domā, ka šodien izveidoto zemējumu privātmājā kāds atcerēsies mērīt pēc 30 gadiem, kad māja jau divreiz piederēs citam saimniekam?

        Ja kas greizi noiet ar ST nulvadu, tad pie mājas neierīkota zemējuma, neviena no iekārtām nedarbojas un seko zvans ST.
        Pie švaka zemējuma mazjaudīgās iekārtas turpinās darboties. Apgaismojums darbojas, vari droši iet iekšā mājā.
        Un tagad paskaidro tautai, kas notiek:
        iespaidīgi palielinoties slodzei, iekārtas ēkā viena pēc otras tiek ieslēgtas, savienojums pie zemējuma atslēdzas (caur patērētājiem savienotas fāzes) nav nullvada.
        P.S. Par augstspriegumu kaut ko saputroju.

        Like

    2. Ā, nu skaidrs. Ja jau hipotētiskais forsmažorīgais darba nulles pazudums tev ir būtisks iemesls nenodarboties ar zemēšanu- nedari to. Tik padomā- ja tu pieļauj, ka ST saimniecībā var tā viegli “nozust” nulle, tad kas notiek ar viņu piegādāto “oficiālo” zemējumu (atceries, ka tas arī “izaug” no tās pašas vietas, kur viņu zudusī nulle)? Pareizi- uz visu “oficiāli” sazemēto ierīču korpusiem varētu gadīties +/- pilna fāze. Esi kādreiz tādu dzirdējis? Es nē.
      Respektīvi, šāds scenārijs ir vismazāk ticamais no visiem iespējamajiem.
      “Un tagad paskaidro tautai, kas notiek:
      iespaidīgi palielinoties slodzei, iekārtas ēkā viena pēc otras tiek ieslēgtas, savienojums pie zemējuma atslēdzas (caur patērētājiem savienotas fāzes) nav nullvada.” – piedod, nesapratu. Un droši vien, ka arī nevajag saprast- mums šai tēmā ir pretējie “ierakumi” 🙂

      Like

  19. Kabelim ir divi gali. ST nulvads var pazust arī lietotāja pusē vai pa ceļam uz lietotāju no uzskaites.
    Līdz skaitītājam ST veic mērījumus vidēji reizi trijos gados. Neticu, ka patērētājs to dara biežāk.
    Raksta autors pārējiem būvētgribētājiem vēsta, ka elektrosadalne ar 120 ienākošajiem vadiem, veidojot sadalnē ~ 700 savienojuma vietas, ir salīdzinoši vienkāršs. Es vēl neesmu redzējis projekta uzmetumus, tāpēc pieļauju, ka el. projekts taps “pēc fakta”.
    Vajag šai situācijai pieiet atbildīgi, lai ieteiktu radīt vēl papildus elektriskās ķēdes, kurās kaut kas var noiet greizi.

    Tiem, kas ir jau izveidojuši sazemējumu:
    Sekojiet līdzi šai uzpariktei, tie nav vienkārši zemē iesprausti mieti, tā ir elektroinstalācijas būtiska sastāvdaļa.

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.