Klasiskais jautājums par šķembu nepieciešamību grīdām arī manā galvā iezagās. Atbilde ir viennozīmīga – to darīt vajag. Manā gadījumā tas ir ekstra čakars, norakt lieki ievestos 40cm un iebērt 15cm šķembas.
pieblietēju ar 120kg blieti, jo vienam lielāku svaru ir neiespējami pārvietot starp ēkām
Palika pāri ģeotekstils no drenāžām, kapēc gan ne, jo tas ka reiz ir radīts lai norobežotu grunts slāņus. Sacīts darīts, izskatās ka tā visur izdarīšu.
Uzsākta 15cm slāņa pildīšana
Pēdējais atgriezums no Ernesta trubas sargās ūdensvadu:)
Pēc stiprā lietus mēģināju blietēt un konstatēju, ka mana mālsmilts, kura sākotnēji tika bērta pamatos veido tādu mālainu kārtu
Atzīmēju plānotos norakšanas punktus, jo nav nepieciešamais dziļums
Pie lielā veramā loga katrā malā pievilku kanalizāciju ar domu par telpaugiem, automātisku laistīšanu & noteci. Cik nav redzētas sačakarētas palodzes, grīdas utml – vienkārša motīvā, saimniecēm sanāk laistīt reti, tas nozīmē ka jālaista ar lielu daudzumu ūdens un to dara tik reti ka aizmirst tilpumus un kā likums liekais uz grīdas vai vēl kaut kur. Mīliet savas centīgās sievas, neļaujiet pārliet telpaugus un uztraukties par tādiem sīkumiem!
Ķiršuparks 
Balta skaudība par to, cik Tev viss raiti virzās uz priekšu :]
LikeLiked by 1 person
Pašam man gan liekas ka viss velkas un bremzējas, jau sen vajadzēja tapetes līmēt:D
LikeLike
Man gan šķiet ka Biršs pārspīlē – kapilārā kustība un ūdens ar spiedienu ir 2 dažādas lietas. Ja ūdens celsies ar spiedienu, nekādas šķembas nepalīdzēs.
LikeLike
viss tur tā arī ir – rokot nost lieko smilti gan jau Kaspars piefiskēja ka augšējie 5cm sausa smiltiņa, pēc tam grunts ir mitra un pamatu sienas “slapjas”. Un tas nav dēļ nokrišķiem, bet gan mitruma kas nāk no grunts apakšas uz augšu.
LikeLike