Ideja brīnišķīga – gaisu (pirms rekuperatora) ventilācijai piesildīt, vai atdzesēt ar zemes temperatūru atkarībā no gadalaika, tādejādi “ekonomējot”. Esmu kļuvis par šīs idejas fanu, tagad atliek saprast kā to gribu realizēt priekš sevis. Daudzi teiks ka dārgi un nevajadzīgi, es teikšu ka interesanti un perspektīvi.

Lai apmēram radītu priekšstatu cik ķerts esmu un kapēc vispār par vēdināšanu runāju – esmu viens no tiem, kurš pēdējos 2 gadus ikdienā monitorē notiekošo dzīves telpā ar

Un rezultāti nav iepriecinoši, diemžēl manuprāt mēs dzīvojam sūdīgā gaisā vai arī labā/vēsā gaisā un maksājam pārāk daudz par caurumiem zem palodzēm. No mana skatu punkta jāmaksā ir jebkurā gadījumā.

Šādi izskatās viena mana nedēļa

Un tas tulkojas šādi. Labs gais ir zem 800ppm.

Situācija:

• Studio tipa dzīvoklis 30kvm ar 2 pieaugušajiem un pāris sīkajiem
• Patstāvīgi! strādājošs vannasistabas nosūces ventilators
• AERECO vēdināšana abos logos no Labo logu aģentūras (viņi raksta -Pat tad, ja telpā ir vairāki logi, bet tā nav lielāka par 20 kvadrātmetriem, ar vienu Aereco sistēmu pilnīgi pietiks) – WTF?
• D100 caurums ārsienā papildus gaisa nodrošināšanai, jo ieslēdzot virtuves nosūcēju neskatoties, ka vannasistabās darbojas ventilators tik un tā ievelk “smaciņu”. Redzēs kas notiks kad ārā būs -30C

Laikam pārāk labi esmu nopakojies un esošie tehniskie risinājumi joprojām nenodrošina pietiekamu vēdināšanu/caurumainību.

Plānojot mājas risinājumus es balstos uz šo neveiksmīgo pieredzi un vēlos dzīvot kaut kripatiņu kvalitatīvākā gaisā. Jo mazāk cilvēks zin par vidi kurā dzīvo, jo mazāk uztraucas. Es diemžēl būdams ASV iegādājos NetAtmo, varu iedot kaislīgajiem oponentiem pamēģināt:)

Iedvesmošanās video turpinājumā:

Tātad, manuprāt ir pieejamas kādas 5 variācijas par tēmu, kuras nedaudz apskatīju.

Gaiss caur zemi

• Izmantot speciāli šim mērķim saražotu produktu no KWL
• Izmantot speciāli šim mērķim saražotu produktu no REHAU AWADUKT
• Izmantot PVC oranžās caurules
• Izmantot vītās nerūsējošā tērauda caurules priekš ventilācijas

Cita kategorija ir Glikols caur zemi un priekšsildīšanas gaisa siltummainis- Ražots LV GHT

Tad nu par visu pēc kārtas. Vispieejamākā informācija par realizējamo nāk no REHAU, kur aprunājos par vēlmēm un saņēmu piedāvājumu. Tas bija kā pamata punkts, lai apskatītos apkārt. Sarēķinājām, ka 300 kubu rekuperators varētu tīri labi dūcināt uz zemiem apgriezieniem, klusām.

Trubu garumus sarēķināt var papildus arī šeit (no turienes arī daži foto šim blogam): http://sdinfo.ru/расчет-грунтового-теплообменника/

Mēģināju savākt kopā dažus rādītājus pēc kuriem varam mēģināt salīdzināt. Visi risinājumi ir D200 un labprāt pielikšu klāt vēl kādus.

Siltumvadītspēja. Visiem ir skaidrs, ka ņerža šeit ir absolūts līderis, kas liek domāt, ka varētu likt mazāku trubas garumu, bet tad pastāvētu risks arī zemi tur apakšā sasaldēt.

Ikgadējā skalošana. Jebkuram no risinājumiem nepieciešama apkope. REHAU gadījumā truba vienkārši jāskalo ar ūdeni. Vācietis to ir būtiski vairāk papētījis pamēģinot labaratorijā uzaudzēt uz trubas baktērijas (atbilstoši standartam ASTM E2180) un kā izrādās tas esot grūti, jo sudrabotais slānis to neļauj. Esmu arī smīkņājis par to sudraboto brīnumu, bet RTU vadošā pētniece Inga Ļašenko izmanto ļoti līdzīgu paņēmiemu priekš antibakteriālas iedarbības arī zeķēs, lai mums zēniem kājas mazāk smirdētu (TVNET). Skalošana – Mana ideja bija tāda, ka ērti var izmantot Karcher cauruļu tīrīšanas šļūtene 20 M (210EUR) un vienreiz gadā no katras trubas gala ielaist to iekšā. Pārējiem risinājumiem nepieciešama ķīmija, ir dzirdēts, ka to varot darīt ar baseina hloru vai ko tamlīdzīgu (viela pārdomām par Hloru).

Gaisa filtrēšana. Visiem risinājumiem iespējam priekšfiltrēšana ar G4 klases filtru lielajām frakcijām, jo rekuperatoros pēctam ir ņiprāki filtri. REHAU gadījumā filtra komplekts 50 EUR katru gadu.

Hermētiskums zem spiediena. Aktuāls jautājums ir par vītajām ņeržas caurulēm, jo runājot ar lietpratējiem vieni saka, ka zemes spiedienu vajadzētu izturēt, bet otri saka, ka caurule nav ražota ar domu, ka uz to pastāvīgi būs slodze un saskarsme ar akmeņiem utml. Pastāv deformācijas riski pie muftām.

Materiāls. Neviens no šiem zemē nesagalās jēdzīgos termiņos. Visiem plastmasas ražojumiem ir savādāka plastmasa.

Polipropilēns (PP). To plaši lieto gan kā iepakojuma materiālu gataviem uzsildāmiem pārtikas produktiem, gan arī kā plānu iesaiņojamo materiālu (itāļu makaronu spīdīgie cietie plastmasas maisiņi). Sākotnēji lielākā daļa beramo produktu Latvijā (milti, makaroni, putraimi u.tml.) bija sasvērti apdrukātos PE maisiņos, bet tagad šīs pašas produkcijas iepakojumam vairāk izmanto izskatīgo un ar citām labām īpašībām apveltīto PP iepakojumu. PP izmanto arī pārtikas produktu trauciņu, dažādu vāciņu, vanniņu, mazgājamo bļodu un rotaļlietu ražošanā.

Polivinilhlorīdam (PVC) ir labas mitruma un gāzu barjerīpašības. Tas ir izturīgs pret tauku iedarbību. Tādēļ to izmanto dažādu produktu trauciņu, kā arī kosmētikas iepakojuma izgatvošanā. Plastificēto polivinilhlorīdu plēves veidā izmanto svaigu produktu iesaiņošanai. No PVC izgatavo arī rotaļlietas, zābakus, bumbas, mājsaimniecības piederumus, caurules, logus.

Polietilēns (PE). Apmēram 50% atkritumos izmesto plastmasu ir dažādi polietilēna veidojumi. Tas nozīmē, ka šis ir viens no visizplatītākajiem plastmasas materiāliem. Tā popularitāti nosaka PE zemā mitruma un ūdens caurlaidība. Pie PE pozitīvajām īpašībām pieskaitāms arī tas, ka, tam sadegot, rodas tikai oglekļa dioksīds un ūdens. Un nevis arī indīgie dioksīni un hlorsavienojumi, kā tas ir pie citām plastmasām. No cietākā polietilēna (HDPE) izgatavo pudeles (piemēram, «Kastaņa» un «Fairy» pudeles), iepakojuma spainīšus, vāciņus, plēvi, čaukstošos maisiņus u.c. Ir arī mīkstais polietilēns (LDPE) — piemēram, plaši pazīstamie iepirkšanās maisiņi un termoplēves.

 

Virsmas gludums. Vienīgi REHAU esmu redzējis, taustījis gludo slāni iekšpusē, kurš arī šķiet vis gludākais. Jo mazāk ir šķirbu, vai “raupju” vietu jo mazāk ir kur aizķerties un augt sēnēm.

Saules izturība (UV). Ar laiku visas plastmasas izbalē, iespējams kļūst arī trauslākas. Bet šim risinājumam vienīgais kas ir pakļauts saules iedarbībai ir ieņemšanas gals, ja to neliek orģinālu.

Sakņu augšana. Sakne ir tas organisms kurš “vienmēr” atradīs ceļu un ņeržas gadījumā tie varētu būs deformētie savienojumi, pārējos gadījumos šķiet tādu risku nav vai ir mazāki.

Un tagad interesantākais. Tāmes uzmetums (cenas publiskotas, jo nevienā pozīcijā nav individuālas atlaides), cenas ar PVN

Cenu atšķirības grandiozas un KWL variantu tā arī neizdevās atrast nevienu, kurš varētu palīdzēt iztāmēt (mātes kompānija ir Anglijā?). Neviens no variantiem man šobrīdz neliekas pietiekami pievilcīgs un esmu tā meklējumos. Pirmā ideja ir aizstāt dažas dārgās REHAU detaļas (kondensāta šahta un gaisa ieņemšana) un iegādāties preci lētāk Polijā.

Šobrīd esmu apstājies pie šāda salīdzinājuma

REHAU daļas pirkt polijā (jautājums kā tās atgadāt uz LV, lai nesanāk dārgāk:). Gaisa ieņemšanu organizēt pa plastmasas trubu ar atsevišķu filtra kasti nevis metāla 900 EUR stabu un 580EUR kondensāta šahtu izveidot no parastā PVC trubas ar iegremdējamo drenāžas sūkni.

Raksta turpinājumā izskatīšu kādu no Glikols caur zemi risinājumiem, kur būtiski mazāk ir jādomā par baktērijām un apkalpošanu.