Zemes darbi. Day2 & Day3

Otrā diena ir optimisma pilna un no iepriekšējās dienas rakšanas darbiem jāpāriet uz ceļa seguma veidošanu. Tātad uz šāda9

lieku virsū ģeotekstilu. Rullis ir 100m garš un 4m plats. Tiek lietots 200 g/kvm neausts materiāls, tas nozīmē, ka rullis sver 80kg, bet tieku galā ar ieklāšanu viens. Griežot un veidojot savienojumus izvēlos netaupīt, jo līkums ir tā vieta, kur riteņi griež ārā segumu un šajā vietā arī plānoju visu materiālu piegādes pagaidu glabāšanas vietu. Ceļa platums ir 3.5m un tāpēc sanāk uzlocīt malas uz augšu, kas dod papildus satura kontroli uz ceļa seguma.

3

Ņemot vērā, ka jāapstrādā būs 350-400 kvadrātmetri mans sievas brālis un draugs Gaitis, kurš nodarbojas ar celtniecības organizēšanu (baltajā sarakstā) sagādā rulli. Jau 08:00 tas ir klāt un laipns/runātīgs Saša (baltajā sarakstā) sāk izkraušanu. Es nemaz nesaku viņam ka nemāku ar to braukt un viņš to 3 tonnu elli viegli noripina uz zemes pats.

4

Saša teica ka rullim ir puse bākas ar dīzeli, viņš aizbrauca un es to gribu pārbaudīt. Konstatēju ka bāka ir tukša (nofotografēju kā pierādījumu!) un tur nekā nav, sagrabinu pēdējo litru dīzeļa no kannām un ieleju iekšā. Izrādās ka rullim priekšā un aizmugurē ir bākas ŪDENIM smidzināšanai un degviela jālej zem motora pārsega esošajā bākā. Pasmaržoju priekšējo ūdens bāku un konstatēju ka tā arī smaržo pēc dīzeļa – tas nozīmē ka neesmu pirmais gudrais kurš kaut ko sajauc, skāde nav liela:)

7

Aigars no DSG atsaucīgi palīdz un sazvanot vakarā nākošā dienā no rīta šķembas ir klāt. Reāli izglāba, jo vietējais “piečakarēja” ar dolomīta akmeņiem. Sanāk dārgāk nekā plānots, žēl – Aigars atlaidi arī nedod. Šoferis noraizējies par apgāzšanos un kasa aiz auss – bailīgi piekrīt gāzt ārā šķembas šeit, porcijā esot 27 tonnas. Es berzēju plaukstas, jo gribu redzēt kā tas ģeotekstils tiks galā – parādās ekspermentētāja ziņkārība.

5

Traktorists Raitis palīdz pierunāt šoferi, ka viss būs labi. Tad nu pirmie akmeņi ir uz zemes. Resursu loģistikas jautājums ir nopietna tēma, jo mašīna brauks ar 45-60min intervālu, gāzīs vienā un tajā paša vietā 200 tonnas, traktors to izstrādās. Pamata uzdevums ir minimizēt traktora dīgstāvi un nezaudēt akmeņus iemuļļājot zemē – gāžam uz ģeotekstila tajā vietā kur ir vismaz 3 pieejas un pamats tiks izmantots arī pēctam ar šiem materiāliem.

6

Eksperments – kas notiks ar 200 g/kvm ģeotekstilu, ja noliks dažus akmeņus un pārbrauks pāri ar 3 tonnu rulli?

8

Tie vienkārši iespiedīsies, ģeotekstils izdalīs slodzi – nesaplīsīs.

9

Operatīvi kustamies un pirmās 27 tonnas ir izdalītas, noblietētas, norit darbs pie nākošās kravas. To darot tandēmās lietas iet uz priekšu pa minūtēm.

10

Uzticos traktoristam, atstāju vienu un dodos pēc mazā kausa elektrības rakšanai. Ir smags un divatā ar grūtībām iekraujam. Papildus tam paņemu arī solidolu – redziet labs traktorists iesmērē visus kustīgos puntus pirms sāk darbu! Prieks par auto kurš pārcietis jau vienu dzīvokļa kapitālo remontu, tagad jāpalīdz arī mājas būvniecībā – tautas auto.

11

Tā arī pa 6 darba stundām nepieradu pārliecinoši vadīt rulli ar dīvaino stūrēšanas mehānismu, itkā vis bija labi, bet pietrūka man tās precizitātes.

12

Nobeiguma slānis 0-36 tiek vienmērīgi izmētāts un izvilkts.

13

Izmantoju tikai 2 šķembu tipus. Lielās (40-70) un mazās (0-36).

14

Un te sākās būvniecības nianses – šķembas grimsts zem traktora riteņiem ar visu ģeotekstilu un spež vidu uz augšu. Attēlā redzams, ka mala ir iegrimusi par plaukstas tiesu. Savelkot gudru ģīmi te varētu teikt, ka vajadzēja jau izmantot arī ģeorežģi un vairāk šķembu!

15

Shematiski tas izskatās šādi. Grunts ir par plastisku un notiek “šķidrās” masas pārvietošanās.

21

Ja nebūtu ģeotekstils visi akmeņi aizietu gruntī un varētu bērt un bērt. Kustībā tas izskatās šādi:

Ceļa klājums gatavs ar nelieliem vilnīšiem, prasās vēl šķembas un planēšanas.

16

Kārtējais loģistikas jautājums atrisināts, lai nepazaudētu zemē šķembas kā tas redzēts daudzviet. Rupjās šķembas tiek savestas tuvāk paredzētajam laukumam un atbrīvota vieta vēlvienām 25 tonnām smalkajām šķembām kura būs arī pēdējā krava. Ir dienas beigas, darbi apturēti, lai vienotos par pēdējo 2h prioritātēm, jo ceļarullis jāatdod no rīta.

17

Mērķis 2h laikā izlikt laukumu pie mājas (Orģināli 20m * 9m). uzreiz saprotam ka to varam izdarīt tikai daļēji, jo pietrūkst materiāla un to nav nepieciešams tagad pilnībā izdarīt jo lai rokot būvbedri malas neiebrūk iekšā.

18

Pietrūkst ģeotekstils un uz ātru roku tiek sameklēts 2 reizes vājāks, bet 1m platumā. Ātrs aizlāpīšanās varians kurš nav pareizs manuprāt, jo platumam jābūt braucamā ceļa platumā, lai tas būtu viendabīgi saistīts. Protams arī taspats eksperiments tikai tagad traktors uzbrauca virsū kurš ir 2 reizes smagāks.

19

Es neticēju, ka tik šķietami vārgs materiāls izturēja šo tikai ar nelieliem plīsumiem uz mazākiem akmeņiem.

20

Protams ka Day3 bija jāiesākas ar lietu. Pēc 2h rullim ir pakaļ, nekas neatliek un jāsāk strādāt – celtnieks nav no cukura un noder korporotīvā dāvana, lietusjaka:)

d_0

Iepriekšējā dienā nepaspējām izstrādāt 25 tonnas ar smalkajām šķembām un mērķis turpmākās 2h ir to visu pabeigt, atdot rulli. Strādājam pie problēmvietām pastiprinātāk, redzams ka pa labi ir before un pa kreisi after.

d_2

Protams vajag pamēģināt kas notiks ja ar rulli iebrauks tikko aplijušās smiltīs. Tās iesēdīsies pa 2cm un rullis aplips, ziņkāre apmierināta.

d_1

Piebraucamais ceļs ar laukumu pabeigts. 125 tonnas 40-70 šķembas, 50 tonnas 0-36 šķembas, 6h rullis, 18h traktors, 500 kvadrātmetri ar ģeotekstilu. Sieva komentē ka beidzot sāk izskatīties pēc būvobjekta.

d_10

Pastiprināt pārejam uz pamatu bedres sagatavošanu. Paņemam norādīto punktu un sākam strādāt ar nivelieri, kuru sagādāja Kaspars (baltais saraksts). pēc projeka atrodam zemes puntu no kurienes tad mērīšu pamata dziļumu -100 cm.

Screen Shot 2015-07-30 at 9.05.28 AM

Nedaudz paskatoties mācību pateriālus izvēklos šādu principu, kad uz kārts ar sarkanu izolentu atzīmēju 2 līmeņus, viens kurš parāda optikas augstumu (165) un otrs parāda nepieciešamo pamatu dziļumu. Attiecīgi grafiski tas izskatās šādi.

Screen Shot 2015-07-30 at 9.17.51 AM

Traktos uzsāk darbu un visu to laiku mērinstruments pacietīgi gaida kad būs pietiekoši dziļš lai to liktu lietā.

d_3

Dziļums ir pietiekošs lai tālāk strādātu ar rokām, kad būs pamatu sagatavošanas/likšanas diena.

d_11

Panorāmas skats no sagrūstās čupas.

d_4

Kā jau ģeoloģiskajā izpētē tika konstatēts tad gruntsūdens ir 120-140 cm dziļumā (Novembrī). Kā izskatās kad 20 cm zem kājām ir gruntsūdens – tas tiek spiests uz augšu un grunts atgādina segu. Pie pamatu likšanas kaut kā būs jārisina gruntsūdens pazemināšana.

Veikts kontrolrakums, lai pārniecinātos, ka tas tiešām ir tikai gruntsūdens nevis kāds dīvains iezis. Būvbedre tagad var atpūsties uz kādu laiku, šim maratonam pietiks.

d_12_2

Elektrības tranšeju rakšana pēc projekta arī vēl jāuzspēj. Kopā kādi 130 metri. Traktorists man centīgs.

d_6

Ar rokām atroku un atrodu kur iet gāzesvads (kā solīts 1-1.2m dziļumā), kad tas izdarīts traktors var jau drošāk strādāt, jo kļūda šeit izmaksā sākot no 50 00 EUR + pašu/apkārtējo veselība.

d_7

Visu dienu garumā periodiski strādāju pie divu kupicu savienošanas ar striķi, tās atrodas 150m viena no otras un līnija iet cauri mežam. Uzsāku šo, jo traktors netīšām iebrauca pie kaimiņa kabačiem un labā miera labad gribēju parādīt kur var un kur nevar braukt. Striķi novilkt izdevās un kārtīgi izstrādāt apaugumu arī, tā lai striķis brīvi kristu un neatspiestos – tur arī būs sēta.

d_5

3 dienu maratons galā ar 16h darbadienām – patīkams nogurums.

8 thoughts on “Zemes darbi. Day2 & Day3

  1. Es par to nivelēšanu. Ir jābūt vienam pietiekami stingri nostiprinātam un saglabājamam punktam ar zināmu absolūto augstumu, lai katru reizi uzstādot nivelieri var aprēķināt tā optiskās plaknes augstumu. Nivelieri ir ļoti grūti uzlikt ar kādu konkrētu instrumenta augstumu un tas nav nepieciešams. Vienkāršāk ir pēc katras uzstādīšanas veikt latas nolasījumu uz šī punkta un uzzināt optiskās plaknes augstumu. Piemēram, 25.26+1.75= 27.01m. Vai lietot absolūtos, vai relatīvos ēkas projekta augstumus, tas jau ir gaumes jautājums, bet vienam izejas punktam ir obligāti jābūt

    Liked by 1 person

    1. Pilnīgi piekrītu – man sākumā kalpoja kaimiņa elektrības kaste ielas pretējā pusē – 4.80 atzīme bija tieši vietā kur stiprinās durtiņas. Varēja ētri gan mērīties gan ķert līmeni, kad ar aukli un mietiņiem nospraudu pamatus dabā.

      Like

    1. Vakar biju apskatīties un pēc lietus viss ir savilcies kopā ciets ar šķembu putekļiem, tas laikam bija noteicošais šo materiālu izvēlē. Par blietēšanos pat nesatraucos, jo bija pieejams rullis.

      Like

  2. Ceļam jābūt virs apkārtējā reljefa, lai nestāvētu ūdenī. Ceļu būtu lētāk pacelt virs reljefa ar smilti (smilts ievērojami lētāka par šķembām). Ģeotekstilu jēga lietot ja tiešām vājas gruntis. Frakcionētas šķembas nevar noblīvēt. Labāk būtu lietot šķembu maisījumu.
    Lai darbi sokas!

    Like

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

w

Connecting to %s