Ja objekts ir “tālu” no civilizācijas nākas sagaidīt un pavadīt tehniku. Tehnikai transfērs aizņēma nedaudz mazāk par stundu. Rīta agrumā biju pacenties izveidot papildus kontroles atzīmes un auklu starp tām. Darbus izskaidroju ar savu laminēto plānu un flomasteru – atdevu to līdzi uz traktoru. Visas dienas garumā nebija neviena papildus jautājuma un ieplānotās lietas notika kā sarunātas un uzzīmētas uz plāna. Metode strādā. Jāsaka, ka traktorists ar galvu un sapratni kā vadīt šo moderno tehniku. Bija plānots ka vakarā atvedīs dolomīta akmeņus kurus varēs jau strādāt iekšā, tāpēc arī tika organizēta ģeotekstila piegāde. Arī prof.lv apmaldījās kamēr tika līdz objektam, bet materiālus atveda ātri un palīdzēja izkraut. Kā pienākās pēc noslēgtās vienošanās ar Latvijas Gāzi, tad jāpiesaka būvdarbu sākšanu un atbrauks tehniķi, lai parādītu kur tieši ir gāzes vads (zvanu 08:00, atbrauc 12:30). Nekādu jēgu nededzu no šīs aktivitātes, jo atbrauca un teica: “Redzi stabiņu uz kura rakstīts – gāze? Tur iet vads apakšā, tagad būs jāparakstās, ka zini kur atrodas gāzes vads”. Kā vienmēr Latvija ir maza un divi sen neredzējušies cilvēki satiekās netīšām. Traktoristam draugs no LG pastāstīja cik lieta nopietna – ja uzraus gāzesvadu, tad ar traktora pārdošanu būs par īsu lai izlīstu pa nullēm. Līdz LG atbraukšanai aizsargjoslā nekādi darbi nenotiek. Protams atkal saņemu jautājumu – vai jūs šeit taisaties būvēt māju? Jo vairāk man tādi jautājumi jāatbild, jo vairāk gribās to visu izdarīt pēc iespējas kvalitatīvāk un ātrāk. Velēna tiek grūstīta un plēsta, brīžiem paspolē nedaudz, bet izskatās ka darbs nav šai tehnikai grūts. Auglīgais slānis tiek klāts uz blakus esošās pļavas. To plānots papildus frēzēt un planēt – veidot glītu zālienu. Traktors rokas arvien dziņāk un dziļāk, paliek mitrāks un vietām pat ļoti, bet tie ir tikai pirmie 30cm. Prieku un cerību vieš smilts parādīšanās tieši tā kā bija ģeoizpētē. Auglīgais slānis jānoņem pilnībā, jo tas ir irdens un strādā kā švamme, tas nevar kalpot kā stabīls nesošs slānis. Pagāja aptuveni 4h un piebraucamais ceļš 80m garumā izstumts, noņemtais auglīgais slānis uzklāts blakus. Nomērot cik daudz bija jānoņem atklājas neliels pārsteigums  – vietām 75 cm, bet pārsvarā 45 – 60 cm, bet mitrums ir pazudis. Šis viss būs jāber atpakaļ – diemžēl lētais variants noplīsa, būs nedaudz dārgāk, ģeotekstils uz grunts smilts (nevedu klāt, jo uzskatu, ka nav nav jēgas uz smilts bērt smilti), tad pa virsu 40-70 šķembas 30cm slānī un nobeigumā 10cm slānī 0-40 šķembas. Visu uzreiz nesanāks atbērt atpakaļ, bet tad jau redzēs kā strādās šis pīrāgs, jo piebērt vienmēr varēs uz augšu un apakšā ģeotekstils neļaus slīkt pīrāgam uz leju. Kamēr traktors dara savu darbu es gāzu kokus, zāģēju krūmus un gatavoju iebrauktuvi traktoram, patīkami bija tas, ka bez papildus jautājumiem traktors paņēma zarus un aizveda uz lielo ugunskura vietu – vot ko nozīmē kad 2 pedanti satiekas. Būs jāiemācās sadzīvot ar šiem rāpuļiem. Mēs LV tomēr varam priecāties ka maksimums kas var notikt ir pašam sev nodarīt pāri ikrītor būvbedrē nevis skorpionu vai čūsku sakostam attapties mežā.