Kā viena no obligātajām lietām ir pagaidu energoefektivitātes sertifikāts. Pēc būtības lieliska iespēja novērtēt un paredzēt nākotni. Aprēķinos tiek ņemtas vērā daudz un dažādas nianses, lai veiktu korekcijas projektā neuzsākot būvniecību. Pirms priecāties par nākotni jāmin, ka rezultāts ir ļoti atkarīgs gan no projektētāja, gan no energoefektivitātes aprēķinu veicēja. Manā gadījumā saņēmu copy/paste versiju par kuru samaksāju nelielu summu, ne jau tapēc ka gribēju ieekonomēt uz šo lielisko iespēju, bet gan tapēc, ka piegādātājs šķietami nebija gatavs ražot mūsdienīgu produktu un projektētājs iestrādāt energoefektivitātes speciālista priekšlikumus.

Rezultātā papīrs papīra pēc, lai gan piedāvāju maksāt arī lielāku naudu par kvalitatīvu produktu.

Dokumenta saturs izskatās šādi. Kā redzams nekas spīdošs. Doma ir mērķēt zem 50 kwh/kvm.

Kā pirmo komentāru šeit izteicu, ka telpu grupas tomēr vajadzētu nodalīt, jo 45kvm saimniecības ēka tomēr netiks eksplotēta ka dzīvojamā telpa, jo tur atradīsies visi apkures elementi un saražotais “Tehniskais siltums” dos savu atdevi, lai noturētu telpu +16 līdz +18C temperatūrā. Nodalot telpas būtu skaidrāks, kurās zonās ir attiecīgie rādītāji. Iespējams vajadzēja 2 pagaidu sertifikātus.

Šo tabulu arī vajadzētu piekoriģēt jo koka logus tiešām neredzu pamatojumu likt, bet gan siltus pastmasniekus ar augsto profilu un tehnoļoģiski pareizu uzstādīšanu, pat iespējams iznesot uz fasādi. Būtu pat ieinteresēts atsevišķiem aprēķiniem kas no tā visa sanāktu.

Par grīdu ir atsevišķs stāsts, kurā es joprojām redzu kaut ko būtiski vairāk kā 50mm putuplastu EPS 80 līmenī. Paredzētais ir 200mm EPS 200 ar rādītāju 0.033 un protams ka no iekšpuses pamatus arī siltinām ar 20-50mm pēc apstākļiem. Baidos ka šis smalkums par aukstuma tiltiņiem netiek ņemts vērā, jo prasa ekstra zināšanas, vai vismaz aprēķinu exceli.

Sienas itkā viss kārtībā Aeroc EcoTerm 375. Saņēmu piebildi ka šo tomēr vajadzētu vēl siltināt jo dzīvē produkts neuzrādot šādu rādītājus: “Znotam esot taspats un nav tik silti kā solīti”. Šeit noteikti ir jāseko līdzi kāda ir tehnoloģija. Ja uzmūrē sienas un uzreiz tās nopako no abām pusēm neļaujot 1-2 gadus “atpūsties” zem vēdināmas fasādes tad protams ka tehniskais slapjums paliek blokos un strādā kā lielisks siltumnesējs/desētājs starp āru un iekšu. Pats plānoju pavērināt un pēc 1-2 gadiem pamērīt bloku mitrumu, tad siltināt, jo ticu ka ieguvums būs no 100-150mm akmensvates start Aeroc un koka fasādi. Zinu ka pēc 5 gadi nenožēlošu.

Pārsegumam uzlabojums būs pieliekot vēl kādus 100mm akmensvates rezervei, lai skopajam nav jāmaksā divas reizes jo pirmajā variantā tika piedāvāts tikai 300mm siltinājums. Tātad kopējais būs 500mm.

Siltuma zudumi pa laukumiem. Pieliekot katrā pozīcijā izmaiņas akli ticu, ka šeit būtu izmaiņas, diemžēl gan ar aprēķiniem pamatot nevaru. Gan atradīsies kāds, kurš palīdzēs un tad to arī nopublicēšu ar profesionalitātes zīmi!

Ņemot vērā ka plānoju sākotnēji pamata siltuma nesēju apgādāt no granulu katla (16-20KW), kamīna un kolektoriem, tad labprāt būtu ieraudzījis to atspoguļotu aprēķinos. Lai gan ir interesanti paskatīties arī ko ar šiem veidiem var panākt.

Mājas vairāk vai mazāk ir orientēta ar dzīvošanu D pusē saņemot ziemā sauli apdzīvojamajā platībā un vasarā to mākslīgi noēnojot atbilstoši saules augstumam (leņķim).